Mana viena no mīļākajām grāmatām. Turklāt vēl latviešu autore. Grāmatā stāsta par pēdējo dzīvo tīrasiņu pūķi, jo pārējos iznīcināja vientiesīgais Melnais Lapsa. Tā vien liekas dīvaini – kāpēc iznīcināt pūķus? Arī iemesls tādai rīcībai ir aprakstīts. Bet stāsts galveno kārt tiek koncentrēts uz dažādo draugu bariņu – dēmonu, hidru, vilku un pūķeni.
Viss sākas, kad parasto ciema ikdienu iztraucē senseja Ildara apmeklējums pie Kimiko. Viņš neko daudz nepaskaidrojot liek doties meitenei projām kopā ar savu mācekli – divgalvaino hidru Si-Ro. Meitene paklausa un dodas uz Sudrabkalniem, lai lūgtu palīdzību. Jau pirmajā dienā viņi iekuļas nepatikšanās iekrītot vecas raganas lamatās. No šī notikuma viņiem pievienojas kaitinošais dēmons Hideaki un runājošs vilks Sonkei. Viņi kopīgi dodas uz rūķu karaļvalsti pa ceļam prasot palīdzību dažādu radību tautām, lai viņi atbalstītu karā pret Melno Lapsu, kas vēlas pārņemt visu Iridiānu. Ceļojuma laikā viņi iegūst daudz draugu – gan cilvēkus, gan zintniekus, gan dēmonus, gan vilkus, gan rūķus. Protams, viss nav tik ideāli – viņus vajā un viņi iekuļas nepatikšanās.
Protams, rodas jautājums kā ar draugu savstarpējajām attiecībām? Varu nedaudz pateikt priekšā – Kimiko un Hideaki savstarpēji ienīda viens otru, bet drīz vien viņu jūtas mainījās. Lai gan abu laimei traucē dažādi apstākļi – neuzticēšanās otram, otra ierobežošana, vieglā aizkaitināmība un protams arī ārējie apstākļi – Nekromante ( izlasot grāmatu uzzināsiet, kas ir šī un citas tālāk minētās personas un kā tieši viņi ietekmēja), Hercogs, Melnā Lapsa, Narālijas princis, dēmona mirusī draudzene Amarante (tas nudien ir interesants stāsts). Un tomēr, pašās beigās viņi būs laimīgi kopā līdz…
Es negribu visu pateikt priekšā. Manuprāt ir vērts izlasīt lielo un biezo grāmatu. Tās izskats var arī nobiedēt. Tā aizraus tik tālu, ka nespēsiet apstāties lasīt. Katrā ziņā man tā bija.
brīvais brīdis 